92. Premium HI FI. Trešais Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē

Dažas nedēļas atpakaļ, apmeklējām ar sievu Trešā Starptautiskā Operetes festivāla gala koncertu, kas notika Ikšķiles brīvdabas estrādē.

Tradicionāli, sievas mērķis bija priekšnesums. Starp citu uzzināju ar ko atšķiras opera no operetes. Opera - tikai dzied. Operete – dziedāt, dejo un runā. Mans mērķis bija skaņa. Godīgi pateikt, nāku ar skeptiski domu: nu kādu kosjaku šoreiz palaidīs skaņotāji? Vai nāksies aiziet prom ausīs zāģējošas skaņas dēļ? Var būt manas prasības par skaņas kvalitāti ir pārmērīgas? Nezinu, ja es kaifoju no Bluetooth austiņām un Ķīnas pastiprinātāja, kas maksā 6 eiro , tad laikam nevar teikt, ka esmu audio izvirtulis. Vienkārši, nākot uz koncertu, kuru rīko profesionāļi - es gaidu profesionālu un kvalitatīvu skaņu, nevis xreņ kaut kādu no kuras ausi sāp stiprāk nekā no raditočkas.

Kā jau minēju, koncerts notika brīvdabas estrādē un skalot jums smadzenes par rezonansēm un pēcatskaņām man nesanāks, kaut arī var kaut ko izspiest par šo tēmu.

Pirmais, kam es pievērsu uzmanību, bija četras, mazā izmēra akustiskas sistēmas, uzstādītas skatuves malās. Skatoties uz orķestra vietu, es saprotu, ka šie skaļruņi diez vai pavilks gandrīz četrdesmit muzikantu pūles un mans skepticisms dubultojas. Es jau pačukstēju sievai, ka visdrīzāk, ha, ha skaņa būs nekāda, sajutos kā gudrinieks un gaidīju sākumu, lai pārliecināties cik es esmu krūts un pieredzošs.

Kad Operetes orķestris Atvara Lakstīgala vadībā, sāk spēlēt pirmos akordus, es saprotu, ka kaut kas nav tā kā es gaidīju. Nu nevar tie četri mazuļi, nolikti pa malām TĀ SKANĒT.

Ziniet, orķestris skanēja fantastiski labi. Es dzirdēju katru pieskārienu pie kontrabasa virknes, es dzirdēju kā kūst virknes vibrācija un sākas jauns akords. Šī simbioza pieslēguma apjoms bija kolosāli liels un iespaidīgs. Klausoties opereti es sajutos, kā cilvēks, kurš visu ziemu skatījās mazo, kvadrātu virtuves televizoriņu ar putekļaino ekrānu un pēkšņi atnāca uz kino, kur priekšā plats ekrāns visa mājas izmērā ar izcilu izšķirtspēju.

Mani vienkārši aiznesa uz debesīm. Es nevarēju atrauties no priekšnesuma ar TĀDU SKAŅU. Tā bija reta skaņa, kas bija patīkami jaudīga, bez pārmērīgiem decibeliem, kas parasti bojā visu iespaidu no dzīvās skaņas, jo tehnika banāli netiek ar materiālu un kropļo mūziku. Akustiskas sistēmas vienkārši pumpēja orķestra enerģiju piesātinot skatītājus.

Protams, dzirdot šādu skaņu, es saku haotiski domāt: no kurienes tā nāk? Un atrodu. Pamat akustika paredzēta orķestrim bija noslēpta aiz dekoratīvajiem elementiem, netālu no skatuves. Mazās akustiskas sistēmas, kurus es pamanīju sākumā bija paredzētas vokālam.

Tas bija tas retais gadījums, kad skaņotāji saprot ko dara. Tā bija brīnišķīga simbioze no dzīvās orķestra skaņas, un skaņas kas bija izlaista caur mikrofoniem, pastiprinātajiem un akustiku. Es dzirdēju gan pirmo gan otro. Un viņi tik harmoniski papildināja viens otru, ka es saprotu, ka ja pie skaņas strādā meistari, dzīvās un pastiprinātas skaņas savienojums ir nekas cits kā mākslas instruments, kas padara priekšnesumu spilgtāk, patīkamāk, krāšņāk. Šī simbioze izveidoja, jaudīgu, siltu, fantastiski precīzu skanējumu, kas uzreiz paņēma mani savā varā.

Protams, ka dažas skaņas nepilnības es atrodu. Bet par to es paklusēšu, jo neviens no aktieriem, pat neparādīja, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pienākot pie skaņotajam pārtraukumā, paslavēju par labu skaņu. Pretī dabūju skeptiķu atbildi: vai tiešām labi? Es atbildēju, ka ir dažas nepilnības, bet uz kopējā fona tas nemaz netraucē baudīt koncertu un nav par ko pārdzīvot. Man patīk, kad cilvēki pārdzīvo par savu darbu un cenšas izdarīt to maksimāli kvalitatīvi. Malači. Like.

Un skaņotājs man pastāstīja, kā organizēta skaņas salikšana šajā koncertā. Un kas negāja tā kā vajag. 

Vai var dabūt tādu skaņu mājas? Diez vai. Ja jūs nedzīvojat stadionā un jums nepieder orķestris. Labākajā gadījumā dabūsiet miniatūru. Šī skaņa dāvina prieku. Un atkal man rodas jautājumi. Kāpēc kad skaņa ir ar nepilnībām to var baudīt un nepievērst uzmanību skaņas trūkumiem? Kāpēc dažreiz nevar sadzīvot ar kaut kādu sīkumiņu un gribas aiziet no koncerta. Tam ir zinātniskais skaidrojums vai mūzika tomēr uztverama subjektīvi nevis objektīvi? Kāpēc es neizturēju Cigaretes after Sex koncertu bet izbaidīju Opereti? Laikam tāpēc, ka Operetē nezāģēja ausis kā zaļās pļāvas. Un,pie tam enerģētika bija kolosāla. Nezāģēt ausis, laikam programma minimums. Mūzikas skaļums bija atbilstošs tehnikas iespējām, veidojas sinerģija no dzīvā un pastiprināta skanējuma. Mūzikas apjoms bija vienreizējs. Basi jaudīgi ar skaidri sadzirdamiem sīkumiem. Aktieru pūles bija nežēlīgas. Dziedāja un dejoja nežēlojot spēkus. Un maģiskā, dzīvā orķestra enerģija svaigā gaisā. WOW. 

Paldies Ikšķiles pašvaldībai par lielisku koncertu. 

© Arkādijs Zeņins 2019

Uzrakstīt autoram

2 komentāri - 92. Premium HI FI. Trešais Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē

Komentēt